ESET publicēja savu 2022. gada MVU digitālās drošības noskaņojuma ziņojumu, kurā tika aptaujāti vairāk nekā 1200 kiberdrošības lēmumu pieņēmēji no maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Eiropā un Ziemeļamerikā. Ziņojumā ir aplūkoti noskaņojumi par kiberdrošību plašākā neseno drošības notikumu un pasaules notikumu kontekstā, kas veido MVU priekšstatus par drošību.
Saskaņā ar pētījumā iegūtajiem datiem, vairāk nekā divas trešdaļas MVU pēdējo 12 mēnešu laikā ir piedzīvojuši datu drošības incidentus, kuru vidējās aplēstās izmaksas ir gandrīz 220 000 eiro. Tomēr lielākās bažas par MVU nosauktā kiberuzbrukuma ietekmi uz uzņēmējdarbību bija datu zaudēšana (29%). Lai gan šie lēmumu pieņēmēji ir nobažījušies par iespējamām uzbrukuma sekām, 70% aptaujāto uzņēmumu atzina, ka viņu ieguldījumi kiberdrošībā nav bijuši kopsolī ar nesenajām izmaiņām to darbības modeļos (piemēram, daļēji attālinātais darbs).
Jaunākie ESET draudu pārskata dati liecina, ka 2022. gadā, salīdzinot ar pagājušo gadu, draudu atklāšanas rādītājs ir palielinājies par 20%. Pat 83% aptaujāto uzņēmumu uzskata, ka "kiberkarš ir ļoti reāls drauds, kas var ietekmēt ikvienu", kas liecina, ka arvien pieaugošie draudi būtiski ietekmē MVU noskaņojumu. Turklāt 74% MVU Ziemeļamerikā un Eiropā uzskata, ka tie ir neaizsargātāki pret kiberuzbrukumiem, nekā lielie uzņēmumi.
Respondenti pauda bažas par šādiem galvenajiem kiberdrošības riskiem nākamajos 12 mēnešos:
- Ļaunprātīga programmatūra (kopumā 70%, Zviedrijā reģistrēta statistiski nozīmīga atšķirība 50%)
- Tīmekļa uzbrukumi (kopumā 67%, Spānijā reģistrēta statistiski nozīmīga atšķirība 87%)
- Izspiedējvīrusi (kopumā 65%, Dānijā reģistrēta statistiski nozīmīga atšķirība 80%)
- Trešo personu izraisītas drošības problēmas (64%)
- Izkliedētie piekļuves atteikuma uzbrukumi (60%)
- Attālās darbvirsmas protokola uzbrukumi (kopumā 60%, Spānijā reģistrēta statistiski nozīmīga atšķirība 79%)
Tāpēc nav pārsteigums, ka MVU vispārējā pārliecība par kibernoturību nākamajos 12 mēnešos joprojām ir zema, un tikai 48% respondentu apgalvo, ka ir vidēji vai ļoti pārliecināti par savu kibernoturību. Šeit ir vērts atzīmēt, ka Skandināvijas respondentu (32%) uzticība bija ievērojami zemāka nekā pārējā Eiropā un Ziemeļamerikā (abās 49%).
Neraugoties uz notikumiem pasaulē, piemēram, karš Ukrainā un attālinātais darbs pēc Covid-19, MVU kā galveno faktoru, kas būtiski palielina kiberuzbrukumu risku, identificēja savu darbinieku kiberapziņas trūkumu (43%). Citi nozīmīgi faktori ir nacionālo valstu uzbrukumi (37%), partnera/piegādātāja ekosistēmas ievainojamība (34%), nepārtraukta hibrīddarba režīms (32%) un attālās darbvirsmas protokola izmantošana (31%).